Par apģērba radīšanas neredzamo pusi
Tēma, par kuru pavirši izteikties nav iespējams un tēma, kura nav ar prātu izprotama. Vai Tu esi kādreiz padomājusi, kādu nospiedumu glabā apģērbs, kuru Tu nesā? Vieta, kur tas ir tapis. Cilvēki, kas to šuvuši. Enerģija, ar kādu tas radīts. Viss nonāk un paliek pie Tevis.
Apģērbs ir informācijas glabātājs, tas nes sevī nospiedumu, kādā enerģijā tas ir tapis. Iztēlojies, sajūti, kāda enerģija ir masveida ražotnēs, kur cilvēki strādā necilvēcīgi garas stundas, nepatīkamos apstākļos, bieži vien par algu, kas nesedz pat pamatvajadzības. Kādas domas ir tam cilvēkam, kādi sapņi, kādas cerības par nākotni. Es nesaku, ka man pašai nekas nav no masu produkcijas veikaliem, bet mans pienākums, esot radītājai, ir atbildīgi pieiet šim procesam un nepapildināt pasauli ar enerģētiski nevērtīgiem produktiem.
Enerģija, ar kādu mēs sēžamies pie šujmašīnas, pieskaramies audumam un veidojam katru dūrienu, paliek apģērbā kā neredzama, bet sajūtama vibrācija.
Rokas nav tikai instruments. Pirksti, plauksta un rokas ir savienotas ar sirdi, bet sirds — ar Dievu. Kad sirds ir atvērta, rokas kļūst par kanālu, caur kuru dzimst ne tikai apģērbs, bet arī dziedinošs spēks.
Tieši tāpēc ir svarīgi, ar kādu sajūtu un kādām emocijām mēs strādājam un kādu nodomu ieliekam savā darbā. Šūšana var būt piņķerīgs process: ne vienmēr ar pirmo viss izdodas perfekti, it īpaši mācību procesā. Gadās, ka jāārda ne reizi vien, pieaug nepacietība, rodas aizkaitinājums un dusmas. Šādā stāvoklī nedrīkst turpināt. Mēs esam atbildīgas par to, ko izstarojam un dodam no sevis pasaulei.
Apģērbs, kas tapis mīlestībā, pacietībā un ar radošu prieku, piešķir valkātājai to pašu sajūtu un paceļ mazliet pirkstgalos. Savukārt apģērbs, kas tapis steigā, aizkaitinājumā vai tikai peļņas dēļ, ar smaguma un bezcerības zemtekstu, apzinātam un ar atvērtu sirdi dzīvojošam valkātājam radīs nepatīkamas un neizskaidrojami smagas sajūtas.
Tērpu darināšana ir daudz kas vairāk nekā tikai tehnisks process. Tā ir atbildība pret valkātāju un pret to, ko vairojam pasaulē.
Ja arī Tu šuj (vai radi jebko savām rokām) — vai biji aizdomājusies par šo aspektu? Kad sēdies pie šujmašīnas, pajautā sev: ko es vēlos dot pasaulei? Kādu sajūtu vairot? Un, ja Tava sirds gavilē un ir gatava radīt, dari to ar atvērtību un mīlestību. Jo tērps nav tikai apģērbs — tas ir Tavas enerģijas turpinājums pasaulē.