No iedvesmas līdz kopijai viens solis
Kur beidzas iedvesmošanās un sākas kopēšana? Manuprāt, šis ir jautājums, ko katrs radošs cilvēks sev kādā brīdī uzdod. Vai pilnīgi noteikti vajadzētu uzdot. Šūšanā un sava radošā biznesa veidošanās tas ir īpaši aktuāli, jo mūsu darbs ir tik vizuāls, tik redzams un viegli salīdzināms.
Es uzskatu, ka sākumposmā iedvesmas meklēšana un pat zināma atdarināšana ir neizbēgama. Tāpat kā topošs mākslinieks mākslas akadēmijā mācoties no sākuma pēta un analizē veicmeistaru otas triepienus un mēģina tos atkārtot, tāpat arī mēs veidojot savas pirmās kolekcijas izgājām cauri posmam, kur tika pētītas pasaules dizaineru kolekcijas, to detaļas, akcenti, silueti. Mēs trenējām roku un aci un savas prasmes, meklējām stilu interpretējot pasaules dizaineru darbus. Iedvesmojāmies no filmām. Piemēram, mana bakalaura darba kolekcija “Melnā pērle” ir iedvesma no filmas Brokastis Tifānijā, taču neviena no kleitām nav filmas kleitas kopija. Iedvesmošanās ir dabiska un pat vajadzīga.
PERSONĪGS PIEREDZES STĀSTS
“Es pati esmu mācījusies šo robežu. Reiz pie manis atnāca kliente ar konkrēta dizainera kleitas bildi. Viņa vēlējās šīs kleitas kopiju, bet tā lai kleita būtu transformējama ar maināmiem svārkiem vakara daļai. Man šķita: “Nu labi, tad tā nav kopija, jo vēlme ir pamatota un tas jau būs kā cits darbs.” Tomēr realitātē pat mežģīnes mēs meklējām tādas pašas kā oriģinālajai kleitai, siluets, griezumi palika identiski un gala rezultāts vizuāli ne ar ko neatšķīrās.
Kad es to apjautu, sajūta bija drausmīga. Iekšēja nodevība, pirmkārt, pret sevi, savām vērtībām. Otrkārt, vainas sajūta pret oriģinālās kleitas dizaineri, es nevēlos, lai manus darbus kopē.”
REZULTĀTS — bildes nekur neesmu likusi, ar savu darbu nelepojos un ļoti ceru, ka neviens šo kleitu neasociē ar mani. Mazajā Latvijā tas ir risks ar pārāk augstu cenu.
PADOMS KURSU DALĪBNIECĒM
Savām kursu dalībniecēm, dāmām, kuras šūšanu apgūst ne tikai savam priekam, bet arī lai pēc tam radītu ko savu, vienmēr saku un uzsveru: ja kopējat, tad dariet to, iedvesmojoties no dizaineriem otrā pasaules malā, nevis no kaimiņienes. Un, ja patīk tas, ko dara kolēģe, kaimiņiene, bet tu redzi, kā uzlabot nianses, tad iespējams nav jāveido savs zīmols, bet jāapvieno spēki — palīdzot viņai radīt un pārdot.
IEDVESMA PRET KOPĒŠANU
Iedvesma un kopēšana ir divas dažādas lietas. Iedvesma ir kā dzirksts — Tu kaut ko pamani, sajauc to ar savu rokrakstu, pieliec klāt savu sajūtu. Kopēšana atņem gan oriģinalitāti, gan cieņu. Radošumā svarīgs ir gan laiks, gan pieredze. Oriģinalitāte atnāk pēc tūkstošiem dūrienu, neskaitāmām kļūdām un neveiksmēm un savu ideju meklējumiem. Šis posms, lai noslīpētu savu meistarību, nav izlaižams vai paātrināms.
Nav viegli gadsimtā, kad viss jau ir radīts un bikses būs ar divām starām, kamēr mums neizaugs trešā kāja — kaut ko kardināli jaunu radīt ir grūti. Izlaid savu darbu caur sirdsapziņas filtru, pajautā: ar ko mans darbs atšķiras no esošā piedāvājuma, ar ko tas ir labāks, ko es daru citādi, kāds ir mana izstrādājuma stāsts.
“Mācies, iedvesmojies, audz, bet dari to ar cieņu.”
PAŠTESTS: IEDVESMA VAI KOPIJA?
Atbildi godīgi uz katru jautājumu:
- Vai Tavs gatavais darbs būtu atpazīstams ikvienam (vai daudziem), kurš to redzējis?
- Vai detaļas (audums, krāsa, modeļkonstrukcija, apdare) ir identiskas vai gandrīz identiskas oriģinālam?
- Vai oriģinālā darba autors, ieraugot Tavu darbu, justos pagodināts vai apvainots?
- Vai esi pielikusi savas idejas, risinājumus vai tehnikas, kas maina darba sajūtu?
- Vai Tu lepotos publiski pateikt, no kā esi iedvesmojusies, un būtu gatava parādīt viņa/viņas oriģinālu?
“Iedvesma ir kā dzirksts, kas aizdedz Tavu radošo liesmu.”